Piektdien, 4.septembrī notiks ikgadējais ārvalstu viesu lasījums “Ziemeļi – Dienvidi”. Projekta ideja ir vienā lasījumā savest kopā divus dzejniekus no pilnīgi dažādām ģeogrāfiskām telpām un kultūras koordinātām, lai paklausītos, cik ļoti tas atspoguļojas viņu dzejā un tās pasniegšanas formā.
Pēdējos gados lasījumā “Ziemeļi – Dienvidi”, kas ik gadu notiek festivāla “Dzejas dienas” ietvaros, ir piedalījušies gruzīnu un igauņu, ēģiptiešu un lietuviešu, skandināvu un alžīru partneri, kuri ģeogrāfiski izvietoti tūkstošiem kilometru attālumā viens no otra. Dažāda poētika un kultūra, dažāda pasaules uztvere, dažādas valodas atrod savu saskares punktu Rīgā.
Šogad pāri veido divi dzejnieki, starp kuru dzīvesvietām attālums ir vairāk nekā 4000 kilometri. Tie ir Marko Pogačars (Marko Pogačar) no Horvātijas un Anuars Duisenbinovs (Ануар Дуйсенбинов) no Kazahstānas. Viņi ir vienaudži – pirmais dzimis 1984., bet otrs – 1985.gadā. Abi nāk no valsts, kas 90.gados pārdzīvojusi lielas pārmaiņas.
Taču viņu dzejas poētiskais vēstījums, neapšaubāmi, spēcīgi atšķiras. Marko ieturētie, minimālistiskie teksti uzpērk ar bezpatosa un cilvēcīgo toni. Viņa dzejoļi robežojas ar prozu, to intonācijas plaisas, pauzes un rindu pārrāvumi rada savu pārbaudītu melodiju. Anuars Duisenbinovs – tas ir lirisks spēks, verbāla plūsma, kas aizrauj ar savu svarīgo un pašu par sevi vēstošo detaļu plūdumu. Tajā pašā laikā, tā ir pa īstam laikmetīga un brīva dzeja, kas rodas sabiedrībā, kurā eksistē ne mazums aizspriedumu. Un to skaits, diemžēl, tikai aug. Anuars pārsvarā raksta krieviski, taču bieži apvieno abas valodas – kazahu un krievu, meistarīgi sajaucot to elementus.
Marko ir apbraukājis vairumu dzejas festivālu, viņa dzejoļi tulkoti apmēram 30 valodās, izdevis 4 dzejoļu krājumus un vēl dažas eseju grāmatas. Anuars ir piedalījies dažos dzejas festivālos savā valstī («PostPoetry» un «Полифония»), viņš ir dažu publikāciju autors prestižos dzejas interneta žurnālos, taču šis viņam būs pirmais ārvalstu festivāls (un mēs esam pārliecināti – noteikti ne pēdējais), uz kuru viņš uzaicināts oficiālā viesa statusā.
Mums šķiet, ka šī ir ideāla kombinācija.
Par to pārliecināties varēs 4.septembrī pl. 19.00 Kaņepes Kultūras centrā, Skolas ielā 15, Rīgā.
Dzejas dienu viesus atdzejos Arvis Viguls un Svens Kuzmins.
Marko Pogačars
IR JAUKI
Ir jauki elpot pavasara gaisu pie Sočas upes
un turklāt bez paģirām.
uzsūkt lāsītes no avota un tad tajās tecēt.
ir jauki justies labi. būt spējīgam
uz jebkādu ticības paveidu, kas nedara pāri citiem,
tātad, uz nekādu.
tāpat ir jauki dzīvot Basutskas ielā
un ticēt, ka tā pastāv.
ik rītu aiziet uz veikalu un nopirkt maizi, ēst to
virs avīzēm, atrastām pastā.
jauki, kad pasts atrod tevi un kad tu vari atrast pastu.
ko atrast vispār ir jauki.
atrast pazīstamu seju, ejot garām stadionam
vai sliktai universitātei. kādu izzobot ir jauki.
ir jauki atrast punktu.
sviesta nazis, ko sen pazaudēji, joprojām ir zīdains.
parādes eņģeļu bataljons nolaiž dzelzs ausis,
un tas jau robežojas ar šausmīgo. viss robežojas ar šausmīgo,
un arī tas ir jauki.
nolipināt košļeni no vieglas kurpes zoles, ļaunumu, kas
izjauc līdzsvaru un tev izskaidro gravitāciju.
Ņūtons ir jauks, Brodskis ir jauks.
barikādes ir mākslas sirds, un tas ir neuzpērkami.
kad spēlē ideāls panks, kad ieraugi Annu Karinu, kad
aptumst mēness, kad paceļas karogi, kad pašķiras
Nāves jūra. pastaigāties ir jauki. noslīkt.
tas, kas mani ir jauki, citiem ir bīstami.
grūti elpot, jo gaiss ir piesātināts ar priedēm. runāt horvātu valodā.
slidot. tāpat der arī otrādāk.
jauki ir logi, kurus var atvērt
un caur tiem aizsniegt mākoņus. Mosora kalns ir jauks.
ir jauki staigāt, kāpt augšup un ticēt virsotnei, zināt,
kurā gadā beidzās karš kad ir atbrīvošanas diena godāt
sieviešu dienu mātes dienu mīlēt vijolītes,
izģērbties. krist. būt drošam, ka krīti, un tad izbīties.
pamosties. griezt. izšaut nevajadzīgi garas tava vārda kārtas,
būt sistemātiski traģiskam.
(atdzejojis Arvis Viguls)
Anuars Duisenbinovs
Baltais troksnis jeb tas kas ieķēries starp zobiem
tūlīt mani notrieks mašīna un tu uzrakstīsi dzejoli
nekādas pirmizrādes nebūs
tās būs čikāgas beigas
mēs šķērsojām ielu
kādu dienu man teica iljass
bet es nospriedu ka vienalga jāraksta
un katram gadījumam
man stambulā dzīvo divas meitas
esmu atbraucis no šimkentas
mazgāju grīdas
baidos no sirds operācijas
man vajadzīgs vēss klimats
ar šādiem vārdiem piecdesmitgadīgā farīza man nostreļīja cigareti
es strādāju par inženieri un būvēju ēkas
ilgojos pēc mājām bet joprojām taksēju
jo kā jau parastam kazaham
man ir hipotēka divi dēli un divi kredīti
mēs atbraucām es samaksāju halimam
un pievērsos tehno tāpēc ka tehno pavadījumā
ir viegli domāt par nāvi un pavasari
kā arī tāpēc ka es pēc visa spriežot
neesmu parasts kazahs
kas šī par ballīti jautāja aisulu
jūs te visi kaut kādi dīvaini
jums ir ļoti gari mati
daudz bārdaiņu un briļļaiņu tumšās telpās
un vēl tik daudz krievu
es atveru iekavas un domāju
nez kā tumsā un tikai ar skatienu
var atšķirt vai cilvēks ir krievs vai nav
es nezinu kurš te ir krievs
esmu redzējis visādus krievus gan tumšmatainus
gan gaišmatainus gan zilacainus gan brūnacainus
gan tādus kas nerunā krieviski
un kāpēc tas ir saistīts ar dīvainību
un vispār vai šī frāze nav dīvaina kad to izrunā krieviski
aizveru iekavas un dzirdu
kazahu maz bet vai jūs esat kazahs
aisulu nenojauta ka pati bija dīvaina
jo kopš pirmajām sarunas sekundēm es nevarēju saprast
kāda velna pēc viņā te atrodas
bet es uzskatu ka šajās lietās galvenās
ir pirmās sekundes mani dārgie draugi
man vēl nekad nav melojuši
dodiet man pueru un tekilu
iesākumam divas
bet tad ģima sarosījās un es līdz ar viņu
ar šiem dīdžejiem nekad nevar saprast
vai viņi liek mūziku vai mūzika liek viņus
un no tekilas saprotamāk nekļūst
jebkurā gadījumā tumšās brilles telpās vajadzīgas tāpēc
lai būtu komfortablāk dejot
ak tu muļķa meitene vai tiešām nav skaidrs
uzvelc brilles un tevis gandrīz vairs nav
tāds horeofobs kā es
tūdaļ pārvar paralīzi
un kļūst par vertikālu epileptiķi
naktsklubs ceļinograda kas atrodas cirka ēkā
šī pilsēta nebeidz mani pārsteigt
izstāžu centrs korme un traktē kā gribi
skaidrs ka korme nozīmē izstāde
bet tas neatceļ faktu ka korme nozīmē arī neskaties
vai precīzāk neredzi bet tā neviens nesaka
tas pats attiecas uz veikalu tīklu alma[1]
labi es tikai garām skrienot neko neņemšu
sirma nakts kazahu valodā taksometrā
šis apokaliptiskais sauciens un portāls uz helli
bet makšķernieki uz upes zem mana loga
ir tīrākais prieks un kaut kur zem ledus
palikušās dzīvības simbols
es biežāk staigāju pa virsmu nekā taisu āliņģus
es ieskatos zem ledus vietās kur tas plānāks
un piesardzīgi gandrīz klīrīgi sīkiem solīšiem
pārskrienu šai vietai un brienu tālāk
būtu es makšķernieks nomirtu badā
bet kā saka asja es esmu astanas vēja noslēpumainā zivtele
tāpēc arī slīdu pa ledu ar peldspurām ķerot gaisa plūsmu
bet ar muti alkoholu dūmus un tēju un vispār jebkādu ēdamo kāds pagadās
es izbakstu no zobiem āķus kunkstus skūpstus dzejoļus un pat laiku
es tik nevērīgi pret to izturos
izbakstu un metu ārā
ja vien to varētu savākt atpakaļ aiz manis sarindotos vesela armija
es kļūtu par pravieti kas iet pa upi un mētājas ar bezmaksas laiku
armija četrrāpus sekotu man un raktos zemē sniegā zālē un lapās
man piederētu cilvēkveidīgu cūku armija kas naivi baidās no nāves
nebaidieties mēs vienkārši ieiesim saulrietā un es to piepildīšu ar jūsu asinīm
nebaidieties no laika man nepietiks mūžībai un jūs cietīsiet badu
jūs izkāmēsiet tik ļoti ka jūsu šņukuri kļūs par visgardākajiem kumosiem
nebīstieties dievs man teica ka nedusmojas vienkārši arī viņš ir izbadējies
pret rītu mēs būsim aizgājuši līdz pasaules malai un spersim pēdējo soli
nekā personīga tikai brokastis
bet laiku nav iespējams savākt aiz citiem tāpēc es nevienam neesmu vajadzīgs
neviens nedzird tā noslēpumus starp maniem zobiem
neviens neredz kā eju pa ledu
neviens nejūt esības trīsas kad pieskaras kokam
neviens nepieskaras kokiem ja neskaita galdniekus un zārkotājus
un pēdējie laikam tās izjūt spēcīgāk nekā es
es esmu vien lēnām prātā jūkoša vārdu nesaturēšanas plūsma
es tikai cenšos nepārsprāgt lai gan īsti vairs nesaprotu kādēļ
es esmu tikai šis teksts kas cenšas apstāties
esmu norāvis termiņus jumtus augļus maskas un stopkrānus
nekas man nelīdz apstāties
nekas un es vairs neesam draugi
nekas tas ir tas ko es gribēju teikt
nekas ka es lietoju vārdu es jau divdesmit astoto reizi
šeit es pielieku jautājuma zīmi
gribas visu laiku šņākt kā radioaparātam kas nespēj atrast staciju
baltais troksnis tas ir baltais troksnis vienkārši ļaujiet šņākt
jūs varat apspriest vai islāms atļauj ēst vēžus un pēc kura hadīsa[2]
lai gan es tos labprāt ēstu kafejnīcā pēc alus
jūs varat teikt ka sorpa ir jēra gaļas tēja[3]
lai gan es lapprāt dzertu tēju no sausām emocijām
jūs varat teikt, ka būt par mani ir apkaunojoši un slikti
lai gan es pats sev teiktu know no shame
krieviski to pateikt nav iespējams
jūs varat apspriest bērnu audzināšanu sportisku uzturu un stāstīt anekdotes
tomēr es labprāt pasargātu bērnus no mūsu neprāta un pārstātu ēst un stāstīt jebko
joprojām nav stacijas tāpēc turpinām šņākt mēs esam vien troksnis pēc balsinājuma
protams no iekšpuses mēs droši vien esam melni kā izslēgts aifona displejs
melni un smirdīgi kā mūsu siržu kūstošā plastmasa
melni kā derena aronovska gulbji un neprognozējami kā nasīma taleba gulbji
melni kā karagandas dzīles un melni kā mangistau dzīles[4]
bet tagad mēs esam nobalsināti un esam protams balti
balti kā mūsu māšu neattaisnotais piens
balti kā salvetes un balti kā mūsu tēvu ģimenes
balti kā kokaīns un balti kā mūsu pasaules izziņas tukšā lapa
balti kā sniegs kurā mēs maigi raugāmies pirms pačurāt
balti kā troksnis kurā visu šo laiku esat klausījušies
bet tagad atrodiet savu staciju
noskaņojieties uz pozitīvo vai uz panākumiem vai ar ko nu jūs sevi mierināt
bet es griežu zobus
mans darbs ir griezt un šņākuļot
nāciet atpakaļ es vienmēr būšu te
bet ja nebūs manis atradīsies kāds cits
kādu dienu viņš izdzirdēs savus zobus un sāks tajos urķēties
viņš atradīs tajos āķus kunkstus skūpstus dzejoļus un pat laiku
1 - көрме – kazahu valodā “izstāde”, taču “көр” (skaties) + nolieguma apstāklis “ме” veido vārdu “neskaties”; алма – kazahu valodā “ābols”, kā to arī bija iecerējuši veikala nosaukuma autori, taču vārdi “ал” (ņemt) un “ма” (noliegums) veido arī vārdu “neņem”, “nepērc”
2 - Hadīsi – tradicionāli islāma nostāsti par Pravieša darbībām, kuri tika nodoti mutvārdos un vēlāk pierakstīti
3 - Sorpa – bešbarmaka buljons
4 - Karagandā tiek iegūtas ogles, bet Mangistau – nafta
(atdzejojis Svens Kuzmins)