Mūsdienu kultūras foruma "Baltā nakts" ietvaros 30. augustā bijušajās "Pulkveža" telpās Andrejsalā Orbīta piedāvāja dzejisko audio-video-instālaciju "Laika istaba".


Izveidot mašīnu, ar kuras palīdzību pārcelties atpakaļ pagātnē, – tas ir sens cilvēces sapnis. Vai ir iespējams pārcelties uz pagātni, kaut pavisam nesenu, ar mākslas palīdzību? Pagātne taču pārsvarā sastāv no vienkāršām un elementārām darbībām, kuras mēs, iespējams, atkārtojam arī šodien. Ar ko īpaša ir bijusi kāda noteikta diena pirms pāris gadiem? Uz šo jautājumu atbildes meklēja dzejiskā instalācija "Laika istaba", kuru izstrādājuši dzejnieks Sergejs Timofejevs, Latvijas animators Vladimirs Ļeščovs un mūziķis Evgeniy Droomoff ar Artūra Puntes un Pētera Brīniņa palīdzību. 


Projekta pamatā ir mijiedarbība – dzeja, ko pavada speciāli izstrādāta ambientā mūzika un animācija, kas cikliski atkārtojas. Animāciju veido vairāki īsi klipi, kuros attēlotas dažādas ikdienas darbības, piemēram, vīrietis transporta līdzeklī lasa avīzi, sieviete pludmalē sauļojas, makšķernieks snauduļo pie makšķeres, meitene lec ar lecamauklu.

Apmeklētāji varēja ieiet speciāli izveidotajā "Laika istabā" (to veidoja sienas, kas klātas ar īpašu ekrāna materiālu), noskatīties dažādās animācijas, vienlaikus klausoties poētisku tekstu, kas visu laiku atkārtojas. Atslēga visam ir speciālais skaņas un muzikālais noformējums, kam, protams, ir savs mākslinieciskais uzdevums, tomēr, iespējams, tas kādam patiesi var kļūt par kamertoni, kas palīdz koncentrēties, lai atsauktu atmiņā pagātni un rekonstruēto to, pagātni, kas varbūt nemaz nav īpaši tāla, bet šķiet jau tik sena.