Bilingvālo dzejas krājumu sērija, ko Orbīta iesāka 2001. gadā, ieguvusi jaunu turpinājumu. Pirmkārt, tās ietvaros līdz šim iznākušas vietējo krievu dzejnieku grāmatas latviešu valodā: Sergeja Timofejeva „Gandrīz fotogrāfijas”, Semjona Haņina „tikko” un antoloģija „Laikmetīgā krievu dzeja Latvijā 1985-2005” (tajā arī tulkojumi angļu valodā). Otrkārt, tematiskā dzejoļu izlase „Науда/ Dengi”, kurā vienkop oriģinālvalodās apkopoti gan latviešu, gan krievu dzejnieku dzejoļi, kas tā vai citādi skar naudas tēmu, un arī Ingas Gailes krājums „Kūku Marija”, kur apvienoti autores latviski un krieviski rakstītie dzejoļi. Vai nav tikai loģiski pēc tām izdot latviešu dzeju atdzejojumos krievu valodā?

Krājumā „Par mums” iekļautos dzejniekus var nosacīti dēvēt par trīsdesmitgadnieku paaudzi. Stilistiski tie ir diezgan atšķirīgi, taču pārstāv kādu spektru, kura vienā malā rodama ikdienas dzīves poētiskošana un dzejoļa prozaizācija, bet otrā – iracionālā meklējumi tās pašas realitātes ietvaros. Vērdiņam latviešu valodā iznākuši krājumi „Es”, „Biezpiens ar krējumu” un „Ledlauži”, Martam Pujātam: „Mūsu dziesma” un „Tuk tuk par sevi”, Dragunam: „Inde”, Salējam „Māmiņ, es redzēju dziesmu” un „Mana politika”. Daži no kopkrājumā publicētajiem dzejoļiem jau parādījušies iepriekš – Maskavā iznākušajās Pujāta un Vērdiņa grāmatiņās, žurnālā „Воздух”, almanahos „Orbīta”. Autoru izvēli šajā gadījumā noteikuši tulkojumi. Tādā ziņā „Par mums” ir tulkotāja grāmata.

Dzeja principā ir netulkojama, to zina visi. Kas, starp citu, gan netraucē to tulkot. Un pat drukāt grāmatas, kurās teksts novietots līdzās ar tulkojumu – lai vēl uzskatāmāk parādītu, ka dzeja ir nepārtulkojama. Arī „Par mums” latviešu oriģinālversijas atrodas līdzās tulkojumiem. Taču, lai uzsvērtu dzejas netulkojamību, atdzejojumi, lai arī paralēli, tomēr šajā grāmatā dodas pretējā virzienā – tur, kur sākas grāmatas latviešu daļa, krieviski lasāmā beidzas un otrādi... Un visbeidzot – ko gan nozīmē šī krājuma nosaukums? Tas ir tosts? Vai domāti tie, kas mūsu vārdu? Vai tie, kas mūsu vietā? Vai tie, kas par mums - про нас? Vai arī tā ir rinda no dzejoļa? Atbilde – grāmatā.