Grāmatas lappusēs līdzās mīt Ernesta Glika un Ingas Gailes sacerētais, Jāņa Poruka un Liānas Langas, Aleksandra Čaka un Jāņa Rokpeļņa, Edvarda Virzas un Ojāra Vācieša dzejoļi. Kopumā krājumā lasāmi vairāk nekā 40 autoru darbi.

Grāmata vienlaikus ir vērsta kā uz latviešu lasītājiem, kuri šeit atradīs pazīstamu autoru nezināmākus darbus, tā uz krievu valodā lasošajiem. Taču antoloģija nepretendē krievvalodīgos lasītājus iepazīstināt ar latviešu dzeju (ar to var iepazīties caur Aleksandra Bloka, Vladislava Hodasēviča, Valērija Brjusova un daudzu citu krievu autoru atdzejojumiem) - tā tiecas iepazīstināt vien ar atsevišķu parādību šajā dzejā, ar parādību, kas turklāt vienlaikus ir arī atsevišķa parādība krievu literatūrā. 

Lazars Fleišmans, Stenfordas universitātes krievu literatūras profesors par grāmatu saka: "Cik man zināms, šim krājumam nav analogu. Novatoriskais Aleksandra Zapoļa pētījums būtiski paplašina un padziļina mūsu priekšstatus par latviešu literatūru, tās vietu Eiropas kultūrā un par tās attiecībām ar krievu dzeju. Pētījums arī uzrāda tādas versifikācijas izpausmes, kas iepriekš krievu lasītājam paslīdējušas garām. Krājums piedāvā jaunu pieeju dzejai un vārsmošanai, latviešu un krievu kultūras vēsturei un salīdzinošajai literatūrzinātnei. Grāmatas pamatā ir skrupulozs darbs arhīvos, un pētījums satur milzīgas vēsturiskās nozīmes atklājumus. Ievadrakstā autors sniedz plašu pārskatu par bilingvālajiem eksperimentiem dažādos laikmetos un dažādās dzejas kultūrās, kā arī pēta svešas valodas apguves un literatūras tradīcijas formas. Rakstā atklājas jauns vēsturiskais un estētiskais latviešu dzejas evolūcijas konteksts - no tās šūpuļa līdz pat mūsdienām."